Šī ir grāmata, ko man gribētos dēvēt par Joņeva "Jelgava 94" vecāko, lai gan sīciņo, māsu. Biju gatavojusies lasīt ilgāk, taču tā kā grāmata ir viegli lasāma, izdarīju to vienā piegājienā.
Grāmatu veido 7 īsi, humorpilnas ironijas caurstrāvoti prozas stāsti, kas risinās ne tik tālajos 90tajos gados, ko nu jau dēvējam par retro. Stāstu varoņi ir izteiksmīgi, kolorīti tēli, kuros drosmīgi atklātas, ne vien pašas autores, bet arī vairākas sabiedrībā zināmu cilvēku, personības. "Sex, drugs and Alcohol" Villijs, komunālā dzīvokļa kaimiņiene Faina Grigorjevna, un kāds vārdā nenosaukts Latvijas Universitātes profesors a.k.a striptīzkluba īpašnieks.
(Atkāpjoties no tēmas gribas minēt, ka šis vārdā nenosauktais profesors, kā runā, mēdzis nest uz lekcijām līdzi ne tikai zināšanas, bet arī ieroci, ko demonstratīvi novietojis uz sava rakstāmgalda)
Manuprāt, lieliski šo grāmatu raksturo arī pašas Žildes vārdi: "Mēs bijām pārdzīvojuši sociālismu,bet vēl nepratām sadzīvot ar mežonīgo kapitālismu, mēs dzīvojām nost, dzērām nost, mirām nost un gaidījām pasaules galu, kuram bija jāatnāk Millēniumā jeb 2000. gadā... Pasaules gals neatnāca, un tiem, kas bija izdzīvojuši, nācās vien dzīvot tālāk."
Neskatoties uz humorpilno stāstījumu, ko izmanto Kristīne Želve aprakstot, kā šķiet, savas dzīves notikumus, iedziļinoties stāstos, katrs no tiem ir ar traģiskuma "pieskaņu" - caurstrāvojošs, skaudrs reālisms, kurā valda piedzīvojumu pilni notikumi, sirdssāpes, vēlme saprast apkārtējo pasauli un pašai sevi.
No grāmatas īs`stāstiņiem, mani visvairāk aizrāva stāsts par aktieri...
"Kad mēs ar aktieri bijām tā draudzējušies kādu gadu, viņa sievai pēkšņi piedzima bērns! Viņa sievai pēkšņi piedzima bērns!!!
KO TAS NOZĪMĒ?! Es viņam jautāju.
Ak, tas nozīmēja vien to, ka aktieris, kā izrādās, bija mani krāpis.
VIŅŠ MANI KRĀPA AR PAŠA SIEVU!!!"
Lai gan grāmata man patika, un es to izlasīju ar aizrautību, ļoti apšaubu, ka kādreiz to lasīšu atkārtoti. Neskatoties uz to, pavisam noteikti, vismaz vienreiz, to ieteiktu izlasīt citiem, jo ne bez iemesla autore 2011. gadā par šo grāmatu ieguva Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā "spilgtākā debija"
8/10
Citāti:
- "Trakā cilvēka draugi bija iemācījušiem viņu pārciest kā laika apstākļus - kādi ir, ar tādiem jāsamierinās."
- "Mēs vienkārši vēl bijām tajā vecumā, kad nāve uz mums neattiecās."
- "Vienkāršo prieku baudīšana - sarežģītu personību glābiņš no sevis"
- "Ļoti ilgi nezināju, ko iesākt ar savu jaunību.Man gribējās to kaut kur likt.Un ilgu laiku es liku to mierā."

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru